Piena Fests Ziemeļblāzmā – Garlaicīgi

Standard

Image

Atkal nākas secināt, ka vai nu es no pasākumiem gaidu pārāk daudz, vai arī tiem tiek nepareizi izvēlēti nosaukumi. Man festivāls asociējas ne tikai ar mūziķu uzstāšanos, bet arī ar dažādām izklaidēm, dažādām vecuma grupām, kuras paredzētas, dažādu interešu cilvēkiem.

 

Aizbraucu, izstaigāju pasākumu pusstundā un man palika garlaicīgi. Ja neskaita “barber shopu”, kurā varēja frizēties un vienu vīru, kurš tirgoja koka karotes, pārējais viss bija domāts bērniem un ja godīgi manam piecgadniekam arī tās bērniem domātās izklaides nešķita nekas super aizraujošs. Ielīdām divās “Zili brīnumi” kastēs, bērnam patika, taču ar to arī visas izklaides beidzās.

 

Koncertam nebija ne vainas, pazīstami, profesionāli mūziķi spēlēja un skanēja labi, tādā ziņā viss OK, taču kādēļ pasākums jānosauc par festivālu?

 

Runājot ar draugiem, kuri bija iepriekšējos gados apmeklējuši šo pasākumu Piena pagalmā, arī viņi izteicās, ka šis neesot bijis ne tuvu tik interesants kā citus gadus.

 

Vietējiem trenniņbikšaiņiem vismaz bija ko pabrīnīties, tik daudz hipsterus vienā dienā redzējuši noteikti nebija.

 

Cerams, ka nākamgad organizatori būs piesaistījuši vairāk dažādus izklaižu rīkotājus un tirgotājus.

 

Nav tā, ka es vienmēr pasākumus kritizēju, bet pēdējā laikā tiešām pasākuma nosaukums liek sacerēties uz kaut ko, un beigās nākas vilties. Ja pasākums būtu nosaukts, piemēram, par Piena koncertu Ziemļblāzmā, ar to arī rēķinātos un tad būtu vislabākās atsauksmes, jo tas, kas notika uz skatuves bija labi, taču vismaz manā skatījumā tam nebija nekāds sakars ar festivālu.

 

Kā jums šķiet? Vai esmu pārāk prasīga? Vai tomēr arī citiem šķita garlaicīgi? 

Advertisements

Vecāķu svētki – Vai vispār svētki?

Standard

Jāatvainojas, ka šis blogs nāk novēloti, jo svētki bija jau pirms vairākām nedēļām. Taču, labāk vēlāk nekā nekad.

 vec

(Šādi izskatījās pasākuma programma)

Lasot svētku programmu, tā jau sākotnēji šķita, diezgan dīvaina, taču cerot, ka tomēr būs forši noorganizēts devos skatīties kas notiks. Par pārējām izklaidēm jau bija skaidrs, ka mani neinteresēs, taču domāju paskatīties koncertu, kuram pēc apraksta bija jānotiek ielas galā pie pludmales. Savā galvā iedomājos, ka būs, kas līdzīgs pilsētas svētkiem, ar lielu skatuvi, dažādām atrakcijām, utt.

 

Ak, kāda vilšanās mani sagaidīja.Lielās skatuves vietā, kaut kādi mistiski muzikanti, kaut ko spēlēja kafejnīcas teltī. Daži pensionāri, kaut ko mīcīja no māla, apkārt staigāja sieviete, kura piedāvāja pirkt grāmatu par Vecāķiem un blakus tam visam jaunatklātais piemineklis, kuram pašam nebūtu ne vainas, ja vien tas būtu novietots kādā citā vietā, jo pašlaik tas izskatās vienkārši nomests zālītē.

 

Vēlāk organizatori ar dažiem pensionāriem devās ekskursijā pa Vecāķu apkārtni un, laikam, arī apskatīt izstādi, kura ierīkota vietējā barčikā, nu kaut kā galīgi nebaudāmi tas viss izskatījās. To visu viņi nosaukuši par Vecāķu svētkiem, nu man palika kauns organizatoru vietā…

 

Vēl man nav saprotams, kādēļ pasākums notika krievu valodā, vismaz atrodoties tur blakus dzirdēju vienīgi to, lai gan ikdienā man šķiet krievvalodīgie tomēr šeit ir mazākumā, kaut kā savādi.

 

Silts ieteikums, no manas puses, ne tikai šī pasākuma organizatoriem, bet arī daudzu citu, izvēlēties precīzākus nosaukumus tam ko rīkojat, nu nevar nosaukt padsmits cilvēku tusēšanos kafejnīcā par Vecāķu svētkiem.