Kādēļ es sāku lasīt elektroniskās grāmatas?

Standard

Screenshot_13

 

(Foto ņemts no mvplatform.com)

 

Godīgi sakot jau nevaru vairs atcerēties kad pēdējo reizi biju lasījusi grāmatu, laikam kāds gads pagājis. Vispār kauns to atzīt, jo lasīt man patīk ļoti, taču fiziski nesanāk laika. Vakaros pirms gulētiešanas labprāt palasītu, taču draugam vienmēr traucē gaisma un tumsā parasto grāmatu lasīt nevar. Tāpat vien aizmigt es nespēju, man vajag, lai mani iemidzina televizors vai lasīšana, tā kā mums guļamistabā televizora nav, un gaismu slēgt nevaru, tad līdz šim biju izlīdzējusies ar twittera lasīšanu pirms miega. Ritināju un lasīju līdz acis nogura un iemigu.

Padzirdēju par Fastr Book aplikāciju Sieviešu klubā, kā arī viņu reklāma man uzmācīgi rādījās Facebookā. Kādu vakaru nolēmu papētīt, kas tā ir un kā tā darbojas. Atklāju, ka tur ir arī grāmatas kuras var lasīt bez maksas (pārsvarā LV autoru klasika) un palasot aprakstus izvēlējos savu testējamo objektu.

Secināju, ka lasīt ir pavisam ērti, burti palielināti tā, ka nav jāsasprindzina redze un lapas pāršķirt var ar vienu pirksta vēzienu pa ekrānu, bet pats, pats lielākais pluss, man nevajag slēgt istabā gaismu.

Tā kā lasīšana mani labi iemidzina, lai cik grāmata būtu aizraujoša, man sanāk vien dažas lapaspuses izlasīt, un noteikti tik īsa lasīšana telefonā nekaitē manai redzei (tā tāpat agrāk tika ar twitteri mocīta). Ja man būtu daudz brīvā laika, es noteikti gribētu sev Kindli (ekrāns ir burtiski kā papīrs un speciāli veidots tā, lai saudzētu redzi). Planšete arī ir ērts variants, taču es zinu vienu, es nespēju un šķiet arī nekad nespēšu lasīt garus tekstus datorā, nevaru izskaidrot kāpēc,bet nevaru un viss, pat ziņas, kuras uzrakstītas garākā tekstā, man apnīk lasīt un veru ciet.

Esmu priecīga, ka esmu atradusi iespēju atkal atsākt lasīt grāmatas + kvalitatīvi sevi iemidzināt (twitteri pārsvarā tikai muļķības var salasīties un tenkas)

Ehh un vēl viens bonuss ko daudzi varbūt nesapratīs, es ienīstu grāmatu kalnus savās mājās. Man milzum daudz vietas aizņem dažnedažādi sējumi ar grāmatām, kuras neviens nekad nelasīs, taču tās skaitās vērtīgas un, protams, prom neviens nekur nedod. Putekļi vien krājas un jādomā kur likt. Esmu par bibliotēkas grāmatām un elektroniskajām, jo mani kaitina, ka mājā tiek glabātas lietas, kuras tiek izkustinātas labi ja vienreiz pa desmit gadiem.

Advertisements

Esmu sieviete nevis trauku mazgātāja

Standard

Screenshot_41

 

Šis virsrakstā minētais sauklis no TV reklāmas man patiešām dziļi iesēdies atmiņā un par to iedomājos katru dienu, kad vismaz stundu veltīju trauku mazgāšanai, slaucīšanai un sakrāmēšanai pa vietām.

 

Nu esmu absolūti, neaprakstāmi stāvā sajūsmā, jo mums mājās beidzot ir trauku mazgājamā mašīna. Iepriekš pat nenojautu cik ļoti daudz laika es patērēju katru dienu mazgājot traukus. Mājās esam četri cilvēki, bieži vien arī atnāk ciemiņi,līdz ar to katru vakaru trauki ir vesels kalns un izlietne mūžīgi pilna. Jā, zinu, daudzās ģimenēs pieņemts, ka traukus pēc katras ēdienreizes, katrs pats nomazgā, taču manā ģimenē tas tā nekad nav bijis, nav un nebūs. Taču tagad visas problēmas ir atrisinātas, jo trauku mašīnas pluss ir ne tikai tas, ka tā mazgā traukus manā vietā, bet arī dienas laikā netīrie trauki krājas tur, nevis izlietnē vai citā redzamā vietā,līdz ar to virtuve kopš tā laika vienmēr ir perfektā kārtībā.

 

Pff… esmu tādā sajūsmā, ka laikam izklausās,ka es reklamēju kādu trauku mazgājamo mašīnu, taču patiesībā iesāku šo blogu tādēļ, ka biju piekritusi testēt Zilgmes trauku mazgāšanas līdzekļus.

 

Manam testam noteikti būs turpinājums, jo līdz ar trauku mašīnas pieslēgšanu arī tikai pie testējamajiem produktiem, līdz ar to esmu pagaidām lietojusi tikai Zilgmes tabletes un gēlu, nevaru salīdzināt ar citām firmām, taču noteikti pamēģināšu un tad padalīšos vai ir kāda atšķirība.

 20140812013732-81230.jpg  20140812013746-75770.jpg

Patiesībā nezinu vai diži liela atšķirība vispār var būt, jo trauki ir tīri, stikli mirdz, nu ko vēl vairāk var gribēt?

 

Pārmaiņus katru dienu lietoju gēlu un tabletes. Rezultāts ir vienāds, tikai kad lietoju gēlu mazgāšanas laikā tvaiki smaržo spēcīgāk. Pagaidām, kamēr vēl testēju programmas un visu pārējo man labāk patīk lietot tabletes, jo gēlu īsti vēl nevaru saprast cik daudz jālieto.

 

Paralēli šiem trauku mazgājamajai mašīnai domātajiem produktiem testēju arī Zilgmes smiltsērkšķu trauku mazgājamo līdzekli mazgāšanai ar rokām. To gan tagad sanāk lietot visai reti, taču varu teikt visu to labāko. Labi puto, patīkami smaržo un ir draudzīgs roku ādai. Ar mazu pilienu pietiek diezgan daudz traukiem, sanāk diezgan ekonomisks. Iepriekš lietoju profesionālos un tie ne uz pusi nebija tik efektīvi, lai cik tas dīvaini nebūtu.

 20140812013809-33604.jpg

Manā plauktā, rindā uz testēšanu stāv arī Zilgmes trauku mazgājamais līdzeklis ar ābolu aromātu, kurš ir koncentrāts un tam būtu jābūt vēl ekonomiskākam. Kad būšu izmēģinājusi noteikti uzrakstīšu atsauksmes arī par to.

 20140812013828-72252.jpg

Kādas ir jūsu attiecības ar trauku mazgāšanu? Tām, kuras lieto trauku mazgājamās mašīnas, kādus mazgājamos līdzekļus izmantojat un kāpēc izvēlaties tieši tos? Vai esat lietojušas kādus no Zilgmes produktiem? Kā patika?

 

Piena Fests Lucavsalā – vilšanās Nr.2

Standard

Uz Lucavsalas Piena festu nolēmām doties tāpēc, ka braucot mājās no festivāla “Laba Daba”, bija sajūta, ka gribas turpināt un mājās it nemaz negribējās.

Šoreiz es sapratu, kāpēc man nepatika Ziemeļblāzmas festā un nepatika arī Lucavsalā, publikā ir tā galvenā vaina, tā ir pārāk garlaicīga, kūtra un bezpersoniska. Mēs devāmies uz Lucavsalu ļoti labā garatāvoklī, visu ceļu jokojot, smejoties un priecājoties. Festivāla atmosfēra nosita visu garstāvokli.

Cilvēki viekārši slaistās zālē un apmāti skatās kas notiek uz skatuves, kā brīvdabas kino. Neredzēju nevienu jautru un līksmu kompāniju,visi tādi iestīvināti itkā pie Burkā kundzes uz tējas dzeršanu būtu atnākjuši. Tāpat kā Ziemeļblāzmā arī šeit izklaides iespējas nekādas.

Lai man būtu ko darīt aizbraucu pakaļ savam bērnam un aizvedu viņu uz Lucavsalā esošo bērnu spēļu laukumu, vismaz viņam bija jautri.

“Laba Daba” šogad bija pavisam laba

Standard

10553617_806141252749777_1772102132026111926_n

 

Mans ikvasaras uzstādījums pašai sev ir apmeklēt vismaz vienu festivālu un jau otro gadu es izvēlos doties uz festivālu “Laba Daba”.

 

Šo festivālu izvēlos, jo esmu vairāk alternatīvās mūzikas piekritēja un citos festivālos neatrodu neko savai ausij tīkamu. “Laba Daba” ir vairākas skatuves un mūzika dažādām gaumēm, tādēļ šogad izdevās savākt lielu draugu pulku. Manā draugu lokā ir dažādu mūzikas ‘zanru piekritēji un katrs spēja atrast kaut ko priekš sevis.

 

Viss festivāls tika aizvadīts, kā viena liela ballīte. Pirmajā vakarā sanāca atbraukt diezgan vēlu, taču draugi kuri bija atbraukuši ātrāk aizņēma mums vietiņu un beigās mēs vienkopus bijām tik daudz, ka izveidojām tādu kā mini ciemu, kur visapkārt tikai draugi un paziņas. Ar telšu pilsētiņas kaimiņiem arī mums paveicās, sakarīgi cilvēki gadījās.

 

Pirmo nakti jautri pavadījām gan iekšā festivālā klausoties mūziku un dejojot, gan beigās telšu pilsētiņā turpinot. Nākošā diena bija pamatīgi karsta, tāpēc braucām uz Gauju peldēties. Vēlāk izstaigājām visu festivāla teritoriju, lai apskatītu kādas izklaides iespējas tiek piedāvātas.

 

Ko darīt bija patiešām daudz, un šajā ziņā jāatzīst, ka viens mīnuss šim festivālam ir – tas ir pa īsu. Visi kā viens, pēc tam pārrunājot iespaidus, bijām vienisprātis, ka festivālam jāturpinās arī svētdienā, vismaz līdz vakaram. Kaut kā nepatīk tas, ka svētdienas rītā pamosties un apkārt visi jau pakojas. Vismaz pa dienu festivāls vēl varētu turpināt un kaut kas vēl notikt.

 

Ahh … un atcerējos vēl vienu nelielu, bet būtisku mīnusiņu. Telšu pilsētiņa ir ābeļdārzā, līdz ar to tai būtu jābūt mazliet apgaismotai, lai ar zariem tumsā acis nevarētu izbakstīt. Pārvietojoties naktī ir nedaudz bīstami.

 

Kopumā viss bija super, pavadīju laiku labāk nekā biju gaidījusi, un nu jau nevaru sagaidīt nākošo vasaru kad atkal varēšu doties turp.