Pagājušajā ceturtdienā ar draugu devāmies uz teātri, bijām tikvien kā nedaudz ” iemetuši acis” lugas aprakstā, un nebijām izlasījuši, ka luga ir 5 stundas un 10 minūtes gara, trīs cēlienos. Ienākot teātrī blakus garderobei ir pulksteņi kur parādīts laiks līdz starpbrīdim un izrādes beigām, kuras bija pus divpadsmitos naktī. Bijām mazliet šokā, un nolēmām, ja izrāde mums nepatiks, kādā no starpbrīžiem muksim prom. Taču beigās nemaz nebija jāmūk….
Lugas aprakstu iekopēšu no Dailes teātra mājas lapas, jo ko nu man tur kaut ko jaunu dzejot, ja tur īsumā jau viss pastāstīts. Negribas arī izstāstīt par daudz, lai saglabātu interesi arī jums ja izdomāsiet doties uz šo izrādi.
Latviešu emigranta hronika 3 cēlienos Tas notika pirms padsmit gadiem. Toreiz Ņujorkā vēl stāvēja Dvīņu torņi, bet princese Diāna jau bija gājusi bojā. Toreiz Bens bija ļoti laimīgs un perspektīvs. Lipīgi, smirdīgi, šķībi, greizi un apdulluši no garā ceļa, bariņš emigrantu ierodas Londonā – apsolītajā zemē. Taču šī ir cita pasaule – kastēs zem Vaterlo tilta, bez mājām un draugiem. Un dzīve nav nekāds fiction, kur visu var izdaiļot. Kā lai saprot, kur bija kļūda? Un kurš zina, kā vajadzēja dzīvot? Varbūt vienīgi „Queen” vai Harijs Poters… Ik gadu simtiem cilvēku pamet savas mājas, lai meklētu laimi svešās zemēs. Emigrācija ir skārusi gandrīz katru latviešu ģimeni – mūsu radiniekus, mūsu draugus.
Klāt aprakstam bija arī brīdinājums, ka izrādē tiek lietoti necenzēti vārdi un aktieri smēķē, man jau šķita, ka gandrīz pie visām izrādēm klāt ir līdzīgi paziņojumi, taču šajā izrādē patiešām lamājās rupjiem vārdiem gandrīz visu laiku un smēķēja tā, ka man sēžot pēdējā rindā drēbes bija sasūkušās ar cigarešu smaku. Tā kā mani šādas lietas netraucē un tas izrādē iederējās. Bez šī visa tā izrāde pat nevarētu notikt un tai zustu jēga, jo bez necenzētās leksikas un smēķēšanas, nevarētu parādīt to kas bija rādāms. Redzēju, ka jau pirmajā starpbrīdī vairāki cilvēki purpinādami ar „novītušām ausīm” devās uz garderobi.
Tātad stāsts par emigrantiem, kuri tiek apmuļķoti, atņemtas pases un atstāti likteņa varā. Tad nu 5h tiek šķetināts kā nu kuram iet un ko nu kurš dara un kā laika gaitā mainās viņu dzīves tu svešumā.
Manā skatījumā aktierspēle kolosāla, humors kvalitatīvs un pēc lugas galvā maisījās vairākas atziņas par kurām bija jāpadomā.
Tiem kuri var paciest necenzētu leksiku un cigarešu dūmus noteikti iesaku šo lugu noskatīties, ir to piecu stundu vērta. Pēdējā cēliena laikā gan man kājas bija notirpušas tā, ka nezināju kur likties, taču domāju, ka ja būtu iespēja dotos uz šo izrādi arī otrreiz.
Skaļi aplausi un uzslavas no manis aktieriem : Dainim Geūbem, Jurim Žagaram,Laurim Dzelzītim,Ievai Segliņai un liels pārsteigums man bija Raivja Vidža aktierspēle.
watchingandtalking 